Atzīmējot 11.novembri – notiek akcija “Aizdedz svecīti”
Atzīmējot Lāčplēša dienu, Latvijas Institūts (LI) ar sociālo tīklu palīdzību dod iespēju ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem piedalīties vienā no valsts patriotiskākajiem notikumiem, attālināti aizdedzot īstu svecīti 11.novembra krastmalā.
Šim nolūkam Latvijas oficiālajā “Facebook” lapā “If you like Latvia, Latvia likes you” izveidots šķirklis (app) ar nosaukumu “Aizdedz svecīti!” jeb “Light a Candle!“. Lietotājam atliek tikai nospiest identiska nosaukuma pogu, un 11.novembrī krastmalā tiks aizdegta reāla svecīte par katru personu, kura piedalās akcijā. Svecīšu aizdegšanu nodrošinās “Rīga 2014” brīvprātīgo komanda.
Lai radītu patiesu svētku un kopības noskaņu, akcijā aicināts piedalīties ikviens interesents, arī ārzemnieki. Ārzemniekus LI uzrunā tāpēc, ka arī 1919.gadā Latvijas brīvības cīņās būtiska loma bija kaimiņvalstu un sabiedroto atbalstam. Kā katru gadu, LI aicina pie apģērba piespraust lentīti Latvijas karoga krāsās.
LI uzturētā Latvijas oficiālā Facebook lapa ir unikāls projekts valsts atpazīstamības veicināšanai sociālajos tīklos. Lapas ziņām ik dienu seko līdzi vairāk nekā 70 000 cilvēku no visas pasaules. Taču kopumā LI rakstītās ziņas var sasniegt pat vairāk nekā pusmiljonu lielu ārzemju auditoriju. Šķirkli “Aizdedz svecīti!” LI radījis sadarbībā ar aģentūru “Inspired Digital”.
LI darbības mērķis ir Latvijas pozitīvas starptautiskas atpazīstamības veicināšana, veidojot konkurētspējīgu valsts identitāti. LI izplata informāciju un sagatavo informatīvus materiālus par Latviju, kā arī organizē Latvijas tēla popularizēšanas pasākumus Latvijā un ārvalstīs.
Kas ir Lāčplēša diena?
Sagatavoja skolotāja Anita Šmagre.
[fb_button]
Šodien Mārtiņdiena
Ūsiņš nāk, Ūsiņš nāk,
Mārtiņš nāk vēl labāk.
Ūsiņš nāk zaļu lauku,
Mārtiņš rudzu apcirktnīti.
Mārtiņš bija labs vīriņis
Aiz visiem vīriņiem,
I rudeni, pavasari,
Pašā maizes laiciņā.
Rudentiņi, bagāts vīrs,
Daudz tu mums dāvināji:
Pilnas klētis labībiņas,
Pilnas saujas sudrabiņa.
Mārtiņdienu svin katru gadu 10. novembrī, un tā ir ne tikai diena, kurā svin Mārtiņiem vārdadienas, bet arī simbolisks laiks, kurā tiek pabeigti visi rudens darbi, pilnībā novākta raža, tai jābūt sagatavotai ziemai, un šī ir diena, kurā sākas ziemas sezona ar visiem tās darbiem.
Uzskata, ka Mārtiņdiena atver durvis ziemai, un bieži vien ar Mārtiņiem būtu jāatnāk pirmajam sniegam. Mārtiņos kāva lopus un sagatavoja ziemai. Zirgu un govju labklājībai katrā sētā ziedoja vienu gaili un vienu vistu. Gaili – zirgiem, vistu – govīm.Šajā laikā tika pabeigti arī lauku aršanas darbi, labībai jābūt izkultai, graudiem – sabērtiem klētī.
Šis ir arī laiks, kad beidzas veļu laiks un sākas masku gājienu laiks. Mārtiņdienas parasti ir vienas dienas svinības, kas noris jautri un līksmi, jo tad beidzas klusais veļu laiks un sākas jauna dzīve. Mārtiņos sākas budēļi (ķekatās iešana), kas mājai nes svētību, laimi, veselību un auglību. Vispopulārākās budēļu maskas ir čigāni, nāve, kaza, vilks, siena kaudze un vēl daži. Tomēr, lai gan budēļi (masku gājieni) sola daudz labumu, to galvenā nozīme bija auglība mājās. Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iekrīt tieši starp Miķeļa dienu un Ziemassvētkiem, un pēc mūsdienu kalendāra visīstākie Mārtiņi būtu jāsvin starp 5. un 6. novembri.
Mārtiņos svin apkūlības (labības kulšanas beigas), un senāk galds tika klāts ļoti bagātīgi. Lai gan mūsdienās pieņemts Mārtiņos ēst zosi, agrāk galdā cēla vai nu gaili, vai vistu, ko, kā jau minēju, kāva, lai mājlopiem klātos labi, bet gaili kāva arī par godu Mārtiņam. Galvenie ēdieni, ko cēla galdā un kas minēti dainās, ir gailis vai vista, maize, pīrāgi, cūkgaļa, medus un alus.