Jumīts nāk, Jumīts nāk,
Vārpu kušķis rociņā:
Vārpu kušķis rociņā,
Vainadziņš galviņā.
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķeļi ir apjumības jeb appļāvības – pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību.
Jumis ir latviešu druvu dievība. Par Jumi sauc divus kopā saaugušus augļus, riekstus, ziedus, divas vārpas uz viena salma. Šāda reāli pastāvoša parādība tautas uzskatos izveidoja priekšstatu kā par auglības, labklājības simbolu.
Ticējumi:
Līdz Miķeļiem visām labībām jābūt jau zem jumta. Tad Miķelis staigā apkārt un visu apskatās. Ja kas vēl nenokopts, jāpasteidzas, jo Miķelis var uzsūtīt sniegu un salu .
Miķeļdienā jāskatās vai govis nāk mājā ar zāli mutē vai bez tās. Ja ir zāle mutē, tad govīm pietrūks ēdamā .